Īsa anotācija. Likums ļauj kopībām aizņemties. Bet vai bankas ir gatavas reāli dot naudu? Forumā “MĀJOKLIS 2026” salīdzinās banku prasības, nosacījumus un gatavību finansēt daudzdzīvokļu mājas.
Latvijas daudzdzīvokļu māju finansēšanā 2026. gadā notikušas būtiskas pārmaiņas – dzīvokļu īpašnieku kopība tagad var ne tikai lemt par savas mājas nākotni, bet arī pati kļūt par bankas klientu, atvērt norēķinu kontu un saņemt aizdevumu.
Tomēr starp likumā ierakstītām tiesībām un reāli saņemtu finansējumu vēl ir vairāki būtiski soļi. Tāpēc šobrīd aktuālākais jautājums māju īpašniekiem ir nevis – vai kopība drīkst aizņemties?, bet gan – ko tieši bankas prasīs, lai aizdevumu patiešām piešķirtu?
Kopš 2026. gada 5. janvāra Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka darījuma attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība ir pielīdzināma juridiskajai personai. Tas novērš vienu no iepriekš būtiskākajiem šķēršļiem – kopībai ir iespējams būt identificējamam bankas klientam, atvērt savu kontu un uzņemties kredītsaistības.
Tas nozīmē arī būtisku pārmaiņu mājas finanšu pārvaldībā. Lai saņemtu finansējumu mājas atjaunošanai, vairs nav obligāti jāveido biedrība tikai tādēļ, lai būtu juridiska persona, kas atver kontu vai slēdz aizdevuma līgumu.
Dzīvokļu īpašnieku kopība jau pati ir tiesību subjekts, savukārt Būvniecības informācijas sistēmā izveidotais Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs ļauj bankai identificēt konkrēto kopību, tās nosaukumu, identifikatoru un pārstāvību. BVKB uzsver, ka kopība var lemt gan par bankas konta atvēršanu, gan aizdevuma ņemšanu.
Kopš augusta – vēl viens būtisks solis
Īpaši nozīmīgas izmaiņas stājušās spēkā pavisam nesen – 2026. gada 8. augustā.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par ALTUM atbalsta programmu tagad paredz iespēju arī pašai dzīvokļu īpašnieku kopībai savā vārdā slēgt līgumu par aizdevumu daudzdzīvokļu mājas atjaunošanai, teritorijas labiekārtošanai vai mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai. Iepriekš šādās situācijās bija nepieciešama pilnvarota juridiskā persona.
Vienlaikus saglabājas būtisks drošības mehānisms – pārvaldnieks kopības vārdā aizdevuma līgumu drīkst slēgt tikai uz atsevišķa dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata.
Tātad juridiskais ceļš ir atvērts.
Taču aizdevums nav automātiskas tiesības uz naudu.
Bankai joprojām būs jāvērtē mājas spēja aizdevumu atmaksāt, īpašnieku maksājumu disciplīna, kopības pieņemtā lēmuma saturs, pilnvarojums, projekta izmaksas un citi kredītriska faktori.
Tieši šeit sākas jautājumi, uz kuriem dzīvokļu īpašniekiem pašlaik nepieciešamas ļoti konkrētas atbildes.
Vai kopības kontu var atvērt jebkurā bankas filiālē? Vai to iespējams izdarīt attālināti? Kādi dokumenti nepieciešami? Kas bankas izpratnē ir kopības pārstāvis? Kā banka izvērtēs māju, kurā ir parādnieki? Kādu īpašnieku balsojumu banka sagaidīs pirms finansējuma piešķiršanas? Kā tiek vērtēta aizdevuma summa un termiņš? Un pats būtiskākais – vai Latvijas bankas jau ir praktiski gatavas kreditēt kopības jaunajā juridiskajā statusā?
Banku tirgus šim modelim jau sāk pielāgoties. Piemēram, “Swedbank” publiski norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopības var atvērt norēķinu kontu un pieteikties aizdevumam gan zemes izpirkšanai, gan ēkas atjaunošanas un uzlabošanas darbiem. Vienlaikus bankas klienta izpētes un kredītspējas izvērtēšanas prasības saglabājas.
“Mājām nepietiek ar teorētiskām tiesībām aizņemties”
“Šīs ir ļoti nozīmīgas pārmaiņas, jo pirmo reizi dzīvokļu īpašnieku kopībai ir radīts daudz skaidrāks ceļš uz patstāvīgu finanšu apriti. Taču mājām nepietiek ar teorētiskām tiesībām aizņemties. Cilvēkiem ir jāzina, vai viņi pirmdien var aiziet uz banku un ko tieši viņiem jāņem līdzi,” uzsver Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna.
Viņa norāda, ka finansējuma pieejamība kļūst arvien būtiskāka arī tādēļ, ka Latvijas daudzdzīvokļu māju problēmas neaprobežojas tikai ar pilnu energoefektivitātes renovāciju.
“Mājai var būt nepieciešams jumts, stāvvadi, fasādes remonts, lifts, elektroinstalācijas nomaiņa vai citi darbi. Ja katrā šādā gadījumā vienīgais risinājums ir gadiem krāt nepieciešamo summu, daļa māju vienkārši nepaspēs. Tāpēc mums ir vajadzīgs normāli strādājošs kopību kreditēšanas tirgus.”
Bankām prasīs konkrētas atbildes
Tieši kopību finansēšana būs viens no praktiskajiem jautājumiem Latvijas Mājokļu forumā “MĀJOKLIS 2026”, kas 1. oktobrī notiks ATTA CENTRE Rīgā.
Forumā finansētājiem tiks uzdoti konkrēti jautājumi par ceļu no mājas lēmuma līdz bankas finansējumam – sākot ar kopības konta atvēršanu un nepieciešamajiem dokumentiem līdz aizdevuma nosacījumiem, nodrošinājumam, maksātspējas vērtēšanai un iespējām finansējumu kombinēt ar valsts atbalsta programmām.
Foruma mērķis šajā jautājumā ir panākt nevis vispārīgu atbildi “jā, kopības var kreditēt”, bet praktisku ceļa karti Latvijas daudzdzīvokļu mājām.
Jo pēc likuma izmaiņām galvenais jautājums vairs nav, vai kopība drīkst saņemt aizdevumu.
Drīkst.
Tagad jānoskaidro – kādos apstākļos banka ir gatava to reāli piešķirt un cik vienkāršs šis process būs Latvijas mājām.
Latvijas Mājokļu forums “MĀJOKLIS 2026” notiks 2026. gada 1. oktobrī ATTA CENTRE Rīgā. Forums pulcēs dzīvokļu īpašniekus, pārvaldniekus, finansētājus, valsts un pašvaldību pārstāvjus un citus mājokļu nozares ekspertus, lai meklētu praktiskus risinājumus Latvijas daudzdzīvokļu māju problēmām.
Informācija par forumu:
Pasākums: forums “MĀJOKLIS 2026”
Datums: 2026. gada 1. oktobris
Vieta: ATTA CENTRE, Rīga
Plašāk: majoklis.lv/forums
Sagatavoja Dace Vārna Mg. iur., Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja