Kamēr dzīvokļu īpašnieki gaida rīcību no pārvaldnieka, pārvaldnieks gaida kopības lēmumu, bet valsts piedāvā atbalsta programmas, daudzdzīvokļu mājas turpina novecot. Jumts, cauruļvadi un nesošās konstrukcijas negaida, līdz īpašnieki vienosies, kurš par ko ir atbildīgs.
Latvijā joprojām ir dzīvs priekšstats, ka līdz ar pārvaldīšanas līguma noslēgšanu visa atbildība par māju tiek nodota pārvaldniekam. Ja mājā kaut kas nav kārtībā, vainīgs ir pārvaldnieks. Savukārt daļa pārvaldnieku aizbildinās ar dzīvokļu īpašnieku pasivitāti un gadiem gaida lēmumus pat tad, ja mājas tehniskais stāvoklis prasa aktīvu un profesionālu rīcību.
Patiesība nav ērta nevienai pusei: māju var sakārtot tikai tad, ja profesionāls pārvaldnieks un atbildīga dzīvokļu īpašnieku kopība katrs izdara savu darba daļu.
Pārvaldnieks nevar aizstāt īpašnieku
Pārvaldniekam ir pienākums uzraudzīt mājas tehnisko stāvokli, informēt īpašniekus, sagatavot saprotamus priekšlikumus, organizēt obligātos pārvaldīšanas darbus un novērst apdraudējumu. Taču pārvaldnieks nevar dzīvokļu īpašnieku vietā izlemt par mājas attīstību, lieliem remontdarbiem, aizdevumu vai ilgtermiņa ieguldījumiem.
Savukārt no dzīvokļu īpašniekiem nevar prasīt profesionālas būvniecības, finanšu vai juridiskās zināšanas. Viņiem ir tiesības no pārvaldnieka saņemt nevis sarežģītu tehnisku dokumentu kaudzi, bet skaidru atbildi uz pieciem jautājumiem:
- Kas mājā nav kārtībā?
- Kas notiks, ja neko nedarīsim?
- Kādi ir iespējamie risinājumi?
- Cik katrs risinājums maksās vienam dzīvoklim?
- Kādi finansējuma un atbalsta instrumenti ir pieejami?
Ja šādas informācijas nav, kopības lēmums kļūst par balsojumu tumsā. Savukārt, ja īpašnieki arī pēc skaidras informācijas saņemšanas atsakās lemt, viņiem jāapzinās, ka bezdarbībai arī ir sava cena.
Visdārgākais remonts ir tas, kuru atliek
Daudzas mājas ilgstoši dzīvo avārijas režīmā: salabo to, kas jau plīsis, tek vai apdraud cilvēkus, bet atliek darbus, kuri vēl varētu novērst lielākus zaudējumus. Rezultātā nauda tiek tērēta seku novēršanai, nevis mājas vērtības saglabāšanai.
Katrs atliktais lēmums par jumtu, stāvvadiem, fasādi, balkoniem vai apkures sistēmu nākotnē var kļūt dārgāks. Turklāt neizdarītie darbi samazina ne tikai ēkas drošību un energoefektivitāti, bet arī katra dzīvokļa vērtību.
Tāpēc sarunai par pārvaldīšanu jāsākas nevis ar jautājumu “Kāpēc pārvaldnieks neko nedara?”, bet gan ar jautājumu: “Vai mūsu mājai ir saprotams ilgtermiņa plāns, un vai mēs esam gatavi par to pieņemt lēmumus?”
Vajadzīgs prasīgs īpašnieks un profesionāls pārvaldnieks
Prasīgs īpašnieks nav tas, kurš tikai sūdzas. Tas ir īpašnieks, kurš interesējas par mājas dokumentiem, uzdod konkrētus jautājumus, piedalās lēmumu pieņemšanā un pieprasa pārvaldniekam profesionālu darbu.
Arī labs pārvaldnieks nav tikai rēķinu izrakstītājs vai avārijas dienesta tālruņa numurs. Viņa uzdevums ir redzēt māju kopumā, savlaicīgi brīdināt par riskiem un palīdzēt kopībai pieņemt pamatotus lēmumus.
Tieši par šo atbildības līdzsvaru 1. oktobrī ATTA CENTRE runāsim forumā “MĀJOKLIS 2026”. Vienuviet tiksies dzīvokļu īpašnieki, pārvaldnieki, valsts un pašvaldību pārstāvji, finansētāji un dažādu nozaru eksperti. Forumā analizēsim reālas māju situācijas, kopību kreditēšanu, atjaunošanas iespējas, pārvaldnieku profesionalitāti un sarežģītos īpašnieku lēmumus.
Uz forumu ir vērts nākt ne tikai klausīties, bet arī paņemt līdzi savas mājas konkrēto problēmu. Jo māja pati sevi nepārvaldīs – un neviens pārvaldnieks nevar kļūt par tās saimnieku īpašnieku vietā.
Māja noveco arī tajā laikā, kamēr mēs vēl tikai domājam, vai esam gatavi par to lemt.
FORUMS “MĀJOKLIS 2026”
📅 1. oktobrī
📍 ATTA CENTRE, Krasta iela 60, Rīga
🕘 Reģistrācija 9.00–10.00 | Forums 10.00–17.00
Vienuviet satiksies dzīvokļu īpašnieki, pārvaldnieki, valsts un pašvaldību pārstāvji, finansētāji un nozares eksperti, lai runātu par reālām Latvijas daudzdzīvokļu māju problēmām un to risinājumiem.
🎟 Biļetes un plašāka informācija:
https://majoklis.lv/forums
Dace Vārna
Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja