Plīsusi ūdens caurule, gāzes noplūde vai bojāta elektroinstalācija – avārijas situācijas var piemeklēt ikvienu daudzdzīvokļu māju. Šādos brīžos apjukums ir saprotams, taču svarīgākais ir zināt, kā rīkoties. Kam zvanīt vispirms? Kā mazināt zaudējumus? Un kā pareizi dokumentēt notikušo?
Par to LV portāla raidierakstā stāsta Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna, kurai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze dzīvojamo māju pārvaldīšanā.
Kā uzsver D. Vārna, no neparedzētām situācijām neviens nav pilnībā pasargāts. Tomēr zināšanas un iepriekš sagatavots rīcības plāns var palīdzēt izvairīties no kļūdām un samazināt iespējamos zaudējumus.
ⓘ
SVARĪGI ATCERĒTIES
- Avārijas situācijā vispirms izvērtē cilvēku drošību.
- Ja pastāv tūlītējs apdraudējums, zvani 112.
- Par notikušo informē mājas pārvaldnieku vai avārijas dienestu.
Kam zvanīt avārijas situācijā?
Saskaroties ar avāriju, vispirms jāpārliecinās par savu un apkārtējo drošību. Ja avārijas vietu iespējams droši pamest, nekavējoties jāsazinās ar mājas pārvaldnieku vai mājas avārijas dienestu.
Atkarībā no situācijas jāievēro šādi rīcības principi:
- 112 – ja apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, noticis ugunsgrēks vai konstatēta gāzes noplūde no balona.
- 114 – ja konstatēta dabasgāzes noplūde no centralizētās apgādes sistēmas.
- Mājas pārvaldnieks – ūdensvada, kanalizācijas vai mājas elektroinstalācijas bojājumu gadījumā.
Sajūtot gāzes smaku, nedrīkst lietot atklātu liesmu, ieslēgt vai izslēgt elektroierīces. Ja tas ir droši iespējams, jāvēdina telpas.
Savukārt, ja ūdens nokļuvis elektroinstalācijas sadales skapī, tam nedrīkst pieskarties vai mēģināt to atvērt.
Zvanot avārijas dienestam, svarīgi precīzi nosaukt adresi, kāpņu telpu, stāvu, piekļuves kodu un sniegt informāciju par notikušo.
Dace Vārna uzsver, ka vienkāršai un saprotamai pamācībai par rīcību avārijas situācijās vajadzētu būt izvietotai katras daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā.
Ikvienā avārijas situācijā jāievēro trīs galvenās prioritātes:
- Cilvēku drošība.
- Saprātīga avārijas ierobežošana.
- Notikušā dokumentēšana.
Tieši šādā secībā – jo cilvēku dzīvība un veselība vienmēr ir pirmajā vietā.
Kaimiņu savlaicīga informēšana var novērst lielākus zaudējumu
Avārija vienā dzīvoklī var skart arī citus mājokļus. Tāpēc ir svarīgi pēc iespējas ātrāk informēt kaimiņus, kurus notikušais varētu ietekmēt.
To var darīt gan pats dzīvokļa īpašnieks, gan mājas pārvaldnieks.
Īpaši nozīmīga ir aktuāla kontaktinformācija, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams sazināties arī ar tiem īpašniekiem, kuri neatrodas mājās.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta ceturto daļu dzīvokļa īpašniekam jānorāda aktuāls tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese un, ja nepieciešams, arī korespondences adrese.
Kāpēc nepieciešams dokumentēt notikušo?
Kad avārija ir ierobežota un cilvēku drošība nodrošināta, svarīgi fiksēt notikušo.
Dokumentēšana palīdz noskaidrot avārijas apstākļus, izvērtēt tās cēloņus un nepieciešamības gadījumā risināt jautājumus par zaudējumu atlīdzināšanu.
Ieteicams:
- Nofotografēt vai nofilmēt redzamos bojājumus.
- Fiksēt pārvaldnieka un avārijas dienestu veiktās darbības.
- Saglabāt zvanu laikus un sarakstes.
- Pierakstīt būtiskākos notikumus un to secību.
Šī informācija var būt īpaši noderīga gadījumos, kad rodas domstarpības starp iesaistītajām pusēm.
Kas sagatavo avārijas aktu?
Kā skaidro Dace Vārna, nepastāv viens universāls regulējums, kas paredzētu par katru avāriju dzīvoklī obligāti sagatavot noteiktas formas aktu konkrētā termiņā.
Nepieciešamā dokumentācija ir atkarīga no notikuma apstākļiem, pārvaldīšanas līguma un apdrošināšanas nosacījumiem.
Tomēr praksē avārijas aktu ieteicams sagatavot iespējami drīz, vēlams tajā pašā dienā, kamēr redzami sākotnējie bojājumi.
Aktu var sagatavot mājas pārvaldnieks, viņa pārstāvis, avārijas dienests vai kopīgi paši iesaistītie dzīvokļu īpašnieki.
Dokumentā vēlams norādīt:
- Sastādīšanas vietu, datumu un laiku.
- Klātesošās personas.
- Konstatētos bojājumus un iespējamo to rašanās vietu.
- Veiktās neatliekamās darbības.
- Fotogrāfijas vai videoierakstus.
Aktu paraksta tā sagatavošanā iesaistītās personas, kurām ir tiesības pievienot arī savus iebildumus.
Svarīgi atcerēties – avārijas akts pats par sevi nenosaka vainīgo.
Piemēram, ja ūdens noplūdis no augšējā dzīvokļa, tas automātiski nenozīmē, ka par notikušo atbildīgs tā īpašnieks.
Avārijas cēloni nosaka, izvērtējot tehniskos pierādījumus, bojātās konstrukcijas piederību un iesaistīto personu rīcību. Strīdus gadījumā var būt nepieciešams eksperta atzinums.
Kāpēc katrai mājai nepieciešama avārijas rīcības instrukcija?
Viena no Daces Vārnas būtiskākajām rekomendācijām ir savlaicīgi izstrādāt īsu, visiem iedzīvotājiem saprotamu instrukciju par rīcību avārijas situācijās
Tai nav jābūt sarežģītai – pietiek ar vienu A4 formāta lapu, kurā apkopota svarīgākā informācija.
Instrukcijā vēlams iekļaut:
- Pārvaldnieka un avārijas dienestu kontaktinformāciju
- Norādes, kādos gadījumos kuram dienestam jāzvana.
- Ūdens, apkures un elektroapgādes atslēgšanas vietas.
- Kaimiņu apziņošanas kārtību.
- Piekļuves nodrošināšanu dzīvokļiem.
- Avārijas akta sagatavošanas un dokumentēšanas kārtību.
- Informāciju par personām, kuras pilnvarotas organizēt neatliekamus remontdarbus.
Šāds iepriekš sagatavots rīcības plāns palīdz iedzīvotājiem saglabāt mieru un pieņemt nepieciešamos lēmumus brīžos, kad katra minūte var būt svarīga.
Zināšanas un sagatavotība – drošākas mājas pamats
Avārijas situācijas ne vienmēr iespējams paredzēt, taču tām var sagatavoties.
Savlaicīga informācijas apmaiņa, skaidra atbildības sadale un pārdomāts rīcības plāns palīdz ne tikai samazināt iespējamos zaudējumus, bet arī veidot drošāku dzīves vidi visiem mājas iedzīvotājiem.
Jo brīdī, kad notiek avārija, svarīgākais ir nevis meklēt vainīgo, bet gan rīkoties, lai pasargātu cilvēkus un savu māju.
Plašāk par avārijas situāciju pārvaldību, dzīvokļu īpašnieku pienākumiem un atbildību par radītajiem zaudējumiem Dace Vārna stāsta LV portāla raidierakstā.
Klausīties raidierakstu “Avārijas situācija daudzdzīvokļu mājā. Kā pareizi rīkoties?”
Avots: Zaida Kalniņa, lvportals.lv, 26.10.2026.
Raksts sagatavots, balstoties uz LV portāla publikāciju “Avārijas situācija daudzdzīvokļu mājā. Kā pareizi rīkoties?”, kurā intervēta Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna.