Pārvaldnieka uzdevums ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašuma uzturēšana, tai skaitā dzīvojamās mājas tehnisko sistēmu uzturēšana. Pasākums uzturēšanas pienākuma izpildes nodrošināšanai ir arī darbi, kas saistīti ar inženiersistēmu atjaunošanu/nomaiņu. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 7.punktu īpašniekam ir jāatļauj veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai.
Nav izslēgts, ka šādas darbības var nodarīt bojājumus dzīvokļa apdarē vai interjerā. Tomēr tas nav pamats, lai liegtu pārvaldniekam pildīt savus uzdevumus. Turklāt jāņem vērā, ka, ja dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis cauruļvadus, piemēram, ar reģipsi, viņš ir nostādījis pats sevi situācijā, kurā viņam var rasties zaudējumi. Dzīvokļa īpašniekam jāņem vērā, ka dzīvojamās mājas vai tās daļu tehniskās sistēmas var tikt renovētas, kā arī cita iemesla dēļ (piemēram, avārijas darbu dēļ) var būt nepieciešama pieeja komunikāciju sistēmām viņa dzīvoklī.
Otrkārt, gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks ir “aiztaisījis” piekļuvi sistēmām, dzīvokļa īpašniekam nav tiesību prasīt, lai pārvaldnieks atjauno bojāto apdari vai atlīdzina zaudējumus. Svarīgi, ka dzīvokļa īpašniekam nav tiesību bloķēt kopējās komunikācijas sistēmas caurules, ja tas liedz kopīpašuma un kopīpašuma (vada) izmantošanu.
Ja īpašnieks nenodrošina piekļuvi, tas rada papildu problēmas pašam dzīvokļa īpašniekam – ja viņš neļauj piekļūt dzīvoklim, pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt piekļuvi tiesvedības ceļā. Papildus prasībai nodrošināt iekļūšanu dzīvoklī iespējams arī prasīt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem, piemēram, kompensāciju par papildu izmaksām, kas radušās īpašnieka bezdarbības dēļ.
_ _ _
Atbildi sagatavoja Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna