Cik lielai jābūt dzīvokļu īpašnieku biedrības pārvaldnieka atlīdzībai?

Ar šo jautājumu LDzĪB Asociācijā “Mājoklis” griezušies jau vairāki dzīvokļu īpašnieki un biedrību, kas uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata veic pārvaldnieka darba pienākumus, vadītāji (valdes locekļi).

Jautājums par dzīvokļu īpašnieku biedrības (turpmāk – biedrība) pārvaldnieka atalgojumu nav atrodams likumā. Taču situācijā, kad biedrība veic mājas pārvaldīšanu – ir vērts šim jautājumam pievērst uzmanību.

Biedrības pārvaldnieka atalgojums nereti ir strīdus ābols. No vienas puses, ir izplatīts uzskats, ka biedrības ir nabadzīgas, tāpēc nevar nodrošināt atalgojumu pārvaldniekam. Tomēr jāņem vērā, ka atlīdzību par pārvaldīšanu jāsedz kopībai nevis biedrībai un pārvaldnieka motivēšana noteikti nodrošinās arī labākus darba rezultātus.

Dzīvokļu biedrības vadītājam (iem), kas nodrošina pārvaldīšanu jābūt ar plašu redzesloku un daudzpusīgām zināšanām daudzās dzīves un specifiskās jomās, piemēram, būvniecības, likumdošanas, finanšu u.c. Biedrības vadītājam jābūt arī labām komunikācijas prasmēm. Bez tam, pārvaldnieka darbs mēdz būt diezgan saspringts, jo pie viņa vēršas gan dienu, gan nakti. Nav retums, ka biedrības ieceltais pārvaldnieks bieži strādā mājas labā atsakoties no hobijiem, laika pavadīšanas ar ģimeni.

Tādi subjektīvi vērtējumi kā “jūs varat kaut ko savas mājas labā izdarīt bez maksas” attiecībā uz kopīgās lietas pārvaldnieka atalgojumu būtu jāliek malā. Lemjot par atalgojumu un atlīdzības apmēru, tas jābalsta uz pārvaldniekam uzticēto pienākumu apjomu un atbildības apmēru. Jāņem vērā, ka pārvaldīšana un noteikto uzdevumu izpilde bieži ir laikietilpīgs process, kas nav ātrs un tūlīt redzams rezultāts – remontdarbu tāmes, funkcionāli nepieciešama zemesgabala pārmērīšana, projektēšana bieži ilgst pusgadu un vairāk.

Mazākās biedrībās, kur attiecības starp kaimiņiem ir labas un mājai nav jāveic kapitālais remonts, biedrības vadītāja pienākumi nereti ir mazāki. Piemēram, ir jāveic mājas vizuālā apskate, jāsasauc kopsapulce reizi gadā, jāsagatavo darba plāns un jāveic daži nelieli organizatoriski uzdevumi. Kā liecina prakse, šādos gadījumos pārvaldnieka darbs tiek apmaksāts ar simbolisku atlīdzību – līdz 100 euro mēnesī un prakse arī rāda, ka nereti biedrību vadītāji pārvaldīšanu veic sabiedriskā kārtā, nesaņemot par to samaksu. Taču šādam risinājumam vajadzētu būt izņēmumam atšķirībā no platībā lielām un “problemātiskām” mājām.

Lielajās mājās biedrības pārvaldnieka darbs parasti tiek apmaksāts saskaņā ar kopības sapulces lēmumu. Tas, kā un cik maksāt pārvaldniekam, lielā mērā ir atkarīgs no biedrības darba organizācijas. Prakse ir dažāda. Piemēram, uzdevumi var tikt sadalīti starp vairākiem cilvēkiem valdē – viens nodarbojas ar remontdarbiem, otrs ar sapulcēm, trešais ar citiem aktuāliem jautājumiem.

Aprēķinot atlīdzības apmēru, jāņem vērā tas, ka tas ir darbs, jāņem vērā ieguldītais laiks, kas nepieciešams tā veikšanai un prasmes. Turklāt, ja pārvaldnieka darbs ir apmaksāts, biedrības biedri var arī no viņiem prasīt atbildību.

Noteikti iesaku biedrībām savā budžetā paredzēt līdzekļus biedrības valdes locekļa vai priekšsēdētāja tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei. Joma ļoti strauji mainās, un, lai izprastu aktuālo likumdošanu un arvien sarežģīto būvniecības un tehnoloģiju jomu, ir nepārtraukti jāapgūst jaunas zināšanas. Tikai zinošs un motivēts pārvaldnieks dzīvokļu īpašniekiem var piedāvāt labākos risinājumus.

 Noteikti iesaku skaidri runāt par darba samaksu. Jo motivētāks pārvaldnieks, jo labākas dzīvokļu īpašnieku savstarpējās attiecības, pārvaldīšanas darba kvalitāte un organizācija.

– – –
Dace Vārna, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību Asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja