Kurp ejam? Kāda ir Latvijas mājokļu perspektīva 2023+? Kā tiek veicināta mājokļa attīstība, ilgmūžība un drošība, dzīvokļu īpašnieku kopību un biedrību loma izmaiņu kontekstā, profesionālu, zinošu un kvalificētu pārvaldnieku aroda stiprināšana sabiedrībā, pašvaldību līdzatbildība mājokļu politikā.
Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs,Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne atklāšanas uzrunā uzsvēra mājokļu politikas nozīmi un visu pušu iesaistes nozīmību jautājumu risināšanā.
Par šiem jautājumiem diskutēja viedokļu līderi: Latvijas pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš, Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs, Valmieras mērs Jānis Baiks, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne, LANĪDA valdes locekle Līga Plaude, Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.
Galvenie secinājumi pēc paneļdiskusijas:
- Skaitļi parāda bēdīgu ainu – no 23 000 mājām, kas būtu atjaunojamas, vien 12 % tas ir izdarīts;
- Ir nepieciešams papildus un precīzāk mērķēts valsts finansiālais atbalsts, kas sekmētu māju renovācijas ātrumu,
- pašvaldības lomas nozīme namu pārņemšanas veicināšanā un siltināšanas projektu iesaistē
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes un Latvijas Valsts kontroles noslēgtās revīzijas datiem, Latvijas iedzīvotāju, kas dzīvo mājoklī ar “būtiskiem” bojājumiem, skaita īpatsvars ir ceturtais sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā.
“Esmu konstatējis, ka iedzīvotāju sūdzību raksturs tiešā veidā korelē ar to, kāda ir mājas apsaimniekošanas vai pārvaldīšanas forma” – tā Latvijas Republikas tiesībsargs raksturoja situāciju.
Valsts kontrolieris Rolands Irklis savā runā, analizējot šā brīža situāciju, atzīmēja, ka ledus ir izkustējies, taču darāmā vēl ir ļoti daudz.
“Ja mašīnā ir bāka ar caurumu, kāds mums būs resursu zaudējums un komforts no brauciena?” (Mārtiņš Tīdens par energoneefektīvajiem namiem).
Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2021.–2027. gadam mērķis: Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi. Esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem. Šobrīd skaitļi neliecina, ka mērķi būtu sasniedzami ar esošo namu atjaunošanas ātrumu, ar esošajiem tempiem būs vajadzīgi vairāk kā 150 !! gadi, lai atjaunotu visus namus. Ko darīt?
Nacionālajā attīstības plānā ir izvirzīti sekojošie uzdevumi:
1) Mājokļu kvalitātes paaugstināšana, modernizējot un uzlabojot mājokļu energoefektivitāti un pieejamību;
2) Nekustamā īpašuma pārvaldības kvalitātes uzlabošana, lai mazinātu ēku ilgtermiņa uzturēšanas riskus.
Pie tiem būtu jāturas, taču tas nozīmē pārvaldnieka kā reglamentētas profesijas sakārtošanu, aktīvāku mājokļu politikas virzītāju iesaisti.
Ir jārīkojas jau tagad, un ir jāieliek “modinātājs” un … šeit galvenais, lai mostoties, vēl būtu iespēja ielekt “čībās” (LPS padomnieks Aino Salmiņš un Dmitrijs Plotnikovs, Asociācijas “Mājoklis” biedrs, SIA “Āgenskalna namsaimnieks”.
Ar Igaunijas pieredzi dalījās Igaunijas dzīvokļu īpašnieku biedrību savienības EKYL valdes priekšsēdētājs, Eiropas Sabiedrisko, kooperatīvo un mājokļu federācijas HOUSING EUROPE valdes loceklis Andres Jaadla, kas vērsa uzmanību uz dažādiem būtiskiem faktoriem, kas palīdzēja Igaunijā sekmēt padomju blokmāju renovāciju – skaidrs noramtīvais regulējums, 2018.gada reforma nosakot dzīvokļu īpašnieku biedrību kā vienīgo formu caur kuru iespējama nama pārvaldīšana un tā pozitīvo ietekmi uz renovācijas vilni.
Energoefektivitātes paaugstināšana ir laba investīcija, tāpēc ir svarīgi spert daudz straujākus soļus māju atjaunošanā, negaidot tikai uz ES finansējumu”, tā Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens.
“Mājokļu politika ir ārkārtīgi aktuāla un nozīmīga tēma ne tikai Rīgai kā galvaspilsētai, bet arī nacionālā līmenī. Mēs esam uzsākuši šo lielo darbu, lai definētu pašvaldības ambīcijas un vajadzības, kā arī dažādus instrumentus mājokļu jomas pilnveidei. Pēdējo gadu izaicinājumi mainīgajā pasaules kārtībā nepārprotami apliecina, ka princips “mājoklis vispirms” ir neapgāžams” saka Dace Ziediņa, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Direktora vietniece mājokļu pieejamības jautājumos.
Konferences “Mājoklis 2023” noslēgumā izkristalizējas viens galvenais uzdevums: cik būtiski ir motivēt dzīvokļu īpašniekus, skaidrot, izskaidrot un pārliecināt, taču ar skaidru un precīzi mērķētu valsts atbalstu. Normatīvā regulējuma jautājums – neieslīgt normatīvismā, bet risināt vadlīnijas kā rīkoties līmenī, jo praksē normu piemērošana ir nereti atšķirīga.
Jaudīgi runātāji, kvalitatīvs saturs, vērtīgas atziņas.
Tiekamies rīt, 2.jūnijā, klātienē ATTA centrā vai pieslēdzēsies tiešraidei: www.majoklis.lv
Rīko Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis” sadarbībā ar RPA “Rīgas enerģētikas aģentūra” un SIA “Force Lex” Pārvaldnieku izglītības iestādi.
Konferences sadarbības partneris ir AS “CleanR Grupa”, SIA “Saint-Gobain ISOVER”.